Domājot par vīniem, Meksika nav tā valsts, kas parasti ienāk prātā, vai ne? Manuprāt, tā ir diezgan liela netaisnība, ņemot vērā, ka tieši Meksikas teritorija ir senākais vīndarīšanas reģions visā Amerikā – pēc līdzpaņemto krājumu iztukšošanas Ernans Kortess drīz vien lika iestādīt pirmās vīnogas, un izrādījās, ka tām ļoti tīk jaunās zemes. Tik ļoti, ka Meksikas vīni izkonkurēja Spānijā ražotos, tāpēc, lai nemazinātos eksporta apjoms uz Jauno pasauli, 1699. gadā karalis Kārlis II Meksikai vispār aizliedza ražot vīnu, izņemot baznīcas vajadzībām.
Tā nu ilgu laiku vīnkopība palika galvenokārt baznīcas ziņā, un aizliegums tika atcelts tikai pēc Meksikas neatkarības iegūšanas. Bet atkal neraža – kara laikā valsts atņēma daudzas baznīcai piederošās zemes un rezultātā vairums mazo vīndarītavu tika pamestas un vīna ražošanas tradīcijas aizmirstas.
1888. gadā Bodegas Santo Tomás kļuva par pirmo komerciālo ražotāju, bet vīns bija salds un nekvalitatīvs. Bija jāpaiet gandrīz simts gadiem, lai meksikāņu vīndari atkal iemācītos darīt to, ko viņu senči tik labi prata – kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem vīna nozarē, it īpaši Lejaskalifornijā, aizvien uzlabojas gan saražotā vīna kvalitāte, gan kvantitāte.
Diemžēl 1980. gados Meksikas tirgus tika atvērts ārzemju vīna importam, kas Meksikas vīndariem bija sāpīgs trieciens. Konkurētspēju apgrūtina arī milzīgais nodoklis, ar ko Meksikā apliek vīnu. Turklāt, kā jau varam iedomāties, vīna dzeršanas kultūra nav diez ko izplatīta šajā valstī, kur dominē tekila, meskals un alus.
Tomēr meksikāņu vīndari cīnās godam un ievieš aizvien jaunas tehnoloģijas. Lai gan lielākā daļa vīndarītavu ir jaunas un darbojas tikai kopš 80. gadiem, entuziasti jau ir paziņojuši, ka Gvadelupas ieleja Kalifornijas pussalā ir „nākamā Napas ieleja”. Meksikas vīns patiešām kļūst arvien gardāks un jau gūst arī prestižus starptautiskus apbalvojumus.
Galvenie vīnogu audzēšanas reģioni ir Ziemeļu reģions, kas aptver Lejaskalifonijas pussalu un Sonoras štatu un saražo 90% no visa vīna, Lagunas reģions Koavilas (Coahuila) un Durango štatos un Centrālais reģions, kas aptver Sakatekasas (Zacatecas), Agvaskaljentesas (Aguascalientes) un Keretaro (Queretaro) štatus.
Man tagad ir jauns izaicinājums nākamajam ceļojumam uz Meksiku – atrast un notestēt meksikāņu vīnus! Varbūt kāds jau var padalīties savos iespaidos par tiem vai vismaz zina, vai tos ir iespējams nopirkt Rīgā?
Iedvesmai iesaku noskatīties vienu vecu, bet ļoti sirsnīgu filmu par mīlestību, Meksiku un vīnkopību.
Write a comment